17. jūlijs 2023, plkst. 20.00
Dzintaru koncertzāles Lielā zāle

Zigmara Liepiņa operas “Parīzes Dievmātes katedrāle” uzvedums

17. un 18. jūlijā klausītājiem būs unikāla iespēja dzirdēt ikonisko Zigmara Liepiņa operas ‘‘Parīzes Dievmātes katedrāle’’ koncertuzvedumu. Zigmara Liepiņa opera savulaik kļuva par latviešu opermūzikas simbolu, kuras iestudējums Latvijas Nacionālajā operā guva grandiozus panākumus un tika izrādīts 96 reizes. Operas kompaktdiska versija kļuva par pieprasītāko latviešu opermūzikas ierakstu. Zigmara Liepiņa sirdi plosošā mūzika, Esmeraldas un Kvazimodo traģiskais mīlestības stāsts mums vēsta par nesalaužamu gara spēku un spēju mīlēt pāri robežām.

Libreta autors – Kaspars Dimiters.

“Parīzes Dievmātes katedrāles” uzvedums būs trīs cēlienos – ar diviem starpbrīžiem. Katra cēliena garums ir aptuveni 45 min. Starpbrīža garums ir 30 min. Aptuvenais koncerta ilgums: 3 stundas 30 minūtes.

Dalībnieki:
Ilze Grēvele-Skaraine (Esmeralda)
Dons (Kvazimodo)
Edgars Ošleja (Klods Frolo)
Ieva Parša (Gudula)
Rihards Millers (Grenguārs)
Evija Martinsone (Flērdelisa)
Krišjānis Norvelis (Klopēns/Bende)
Artjoms Safronovs (Fēbs)
Daniils Kuzmins (Jupiters/Tiesu izpildītājs)
Kalvis Kalniņš (Kopenols)
Jūrmalas festivāla koris
Jūrmalas festivāla orķestris
Diriģents Mārtiņš Ozoliņš

Radošā komanda:
Režisore Dita Lūriņa-Egliena
Scenogrāfe Inga Bermaka
Kostīmu māksliniece Agija Vismane
Horeogrāfs Artūrs Nīgalis
Gaismu mākslinieks Māris Sējāns
Grima māksliniece Ivanda Šmite
Video mākslinieks Ivo Grīsniņš-Grīslis
Fotogrāfija/video gaisma Lauris Vīksne

Koris:
Eduards Rediko – Aklais
Uga Gundars – Stalažveidīgais
Ralfs Puzāns – Zirnekļveidīgais
Emīls Gilučs – Otrais vīrs
Vaida Vovere – Otrā sieva
Jēkabs Krists Kalniņš – Zaglis
Patriks Jānis Tabaks – Ubags
Kārlis Mūrnieks – Ubags
Mariss Daniels Ķirsis – Ubags
Katerīna Olekte
Lote Voiska
Elīza Ķirse
Zane Lazdiņa
Kate Kokamegi
Elīza Kurševa
Renāte Rožkalne
Daniels Pelnēns
Maija Beatrise Punka
Evelīna Apine
Katrīna Altenburga
Beate Megija Baranovska

Dejotāji:
Ģirts Bisenieks
Imants Ilgažs
Anastasija Čornaja
Lelde Beate Kuzņecova

Koncertmeistares:
Ilze Ozoliņa
Evelīna Jēkabsone

Mūziķi un radošā komanda

Jūrmalas festivāla orķestris

Jūrmalas festivāla orķestris

Ilze Grēvele-Skaraine

Ilze Grēvele-Skaraine

Esmeralda

Ieguvusi maģistra grādu Senās mūzikas dziedāšanā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Airas Rūrānes klasē. Studējusi arī Hāgas Karaliskajā konservatorijā Nīderlandē un Lietuvas Mūzikas un Teātra akadēmijā. Vokālās prasmes papildinājusi pie pasaulē atzītiem senās mūzikas un operdziedāšanas. Grēvele-Skaraine ir vairāku starptautisku meistarklašu dalībniece. Kā solo māksliniece uzstājusies Rīgā, Igaunijā, Dānijā, Itālijā, Krievijā, Francijā, Nīderlandē un Lietuvā. Sadarbojusies ar diriģentiem Atvaru Lakstīgalu, Māri Kupču, Māri Sirmo un Valsts akadēmisko kori “Latvija”, pūtēju orķestri “Rīga”, Nīderlandes profesionālo Baha mūzikas kamerkori, Liepājas Simfonisko orķestri u.c.

Artūrs Šingirejs (Dons)

Artūrs Šingirejs (Dons)

Kvazimodo

Mūziķis Artūrs Šingirejs (Dons) ir viens no klausītāju iemīļotākajiem mūsdienu māksliniekiem Latvijā. Dons ir izdevis astoņus soloalbumus un viņa kontā ir vairākas muzikālās godalgas – četras reizes iegūta uzvara Latvijas Radio Muzikālās bankas nominācijā “Gada dziesma” un sešas reizes saņēmis Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu nominācijā “Rado hits”. Mūziķis ir arī saņēmis divas Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas par labāko popmūzikas un vienu balvu par labāko rokmūzikas albumu. 2021. gadā Dons uzsāka sadarbību ar mūzikas izdevniecību “Universal Music Group”.

Edgars Ošleja

Edgars Ošleja

Klods Frolo

Edgars Ošleja

Edgars Ošleja

Klods Frolo

Edgars Ošleja debitējis uz Latvijas Nacionālās operas skatuves 2015. gadā. LNO interpretēto lomu vidū ir Komandors Donā Žuanā, Zarastro Mazajā Burvju flautā, Reinmārs fon Cvēters Tanheizerā, Kolēns Bohēmā, Aklais Spēlēju, dancoju, trakonama pārvaldnieks Izvirtības hronikā un baltais priesteris Turandotā. 2020. gada februārī Edgars Ošleja debitēja uz Prāgas Nacionālā teātra operas skatuves Kolēna lomā operā Bohēma; tur dziedājis arī Andželoti Toskā, Banko Makbetā, augsto priesteri Nabuko un Faraonu Aīdā. Edgars Ošleja ir piedalījies akadēmiskās mūzikas koncertos Siguldas opermūzikas svētkos, Rīgas Latviešu Biedrības namā, Rīgas Anglikāņu baznīcā un citviet. Dziedājis basa solo Bēthovena 9. simfonijā Prāgas operas orķestra pavadījumā. Piedalījies I. Kalniņa operas Matīss, kausu bajārs pirmatskaņojumā. Viņa repertuārā ir ārijas un dziesmas no A. Kaldāra, P. Čaikovska, G. F. Hendeļa, Dž. Verdi, V. A. Mocarta, S. Prokofjeva u. c. komponistu daiļrades.

Mārtiņš Ozoliņš

Mārtiņš Ozoliņš ir Latvijas Nacionālās operas un baleta galvenais diriģents, kā arī J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors. Prestižā Jormas Panulas IV starptautiskā diriģentu konkursa laureāts. Debitējis Latvijas Nacionālajā operā ar Džuzepes Verdi operu Nabuko 2003. gadā. Daudzu operas un baleta izrāžu, kā arī koncertu muzikālais vadītājs un diriģents. Sadarbojies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Leipcigas Gewandhaus orķestri, Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri, Triestes Verdi teātra orķestri, Katānijas Bellīni operas orķestri, Orchestra Sinfonica Siciliana, Tamperes Filharmonijas simfonisko orķestri, Lietuvas Valsts simfonisko orķestri, Gruzijas Valsts operas orķestri, Honkongas Sinfonietta orķestri u.c.

Jūrmalas festivāla koris

Jūrmalas festivāla koris

Dita Lūriņa-Egliena

Dita Lūriņa-Egliena

Režisore

Latvijas Nacionālā teātra aktrise kopš 2000. gada. Dažādu aktierspēles stilu perfekta izjūta, sievišķīga intuīcija un ass prāts, fantastisks soprāns un lirisks temperaments, skatuviskais šarms un artistiskums – tas viss palīdzējis Ditai Lūriņai kļūt par vienu no vadošajām Latvijas aktrisēm. Bet Dita, būdama teātra bērns un apzinoties tā kaprīzo dabu, nekurnot spēj uzmirdzēt arī epizodēs, tiesa, spēka gados tas var nešķist auglīgi pavadīts dzīves laiks, tāpēc paralēli aktrises darbam Dita meklē savu ceļu un rokrakstu teātra režijā.

Ieva Parša

Ieva Parša

Gudula

Ieva Parša

IEVA PARŠA Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā studējusi kordiriģēšanu pie prof.Jāņa Dūmiņa, iegūstot bakalaura grādu (1995), un vokālo mākslu pie prof.Ludmilas Braunas (1996-1998) un Maijas Krīgenas un Pētera Plakida kameransambļa klasē (1998-2000). 2003.gadā ieguvusi maģistra grādu. Ievas Paršas balsij veltīti daudzi Latviešu komponistu, tostarp Andra Dzenīša, Mārītes Dombrovskas, Gundegas Šmites u.c. skaņdarbi. Ieva Parša piedalījusies dažādos lielas formas vokāli instrumentālo darbu atskaņojumos, specializējusies baroka un laikmetīgās mūzikas interpretācijās. Viena no Ievas Paršas spilgtākajām mākslinieciskajām izpausmēm ir kamermūzikas žanrs. Sevišķi spilgta viņas darbība bijusi ciklos "Šūbertiāde", "XX gadsimta vokālā mūzika" un "Pie klavierēm" autors. Dziedātāja tiek uzteikta par izsmalcinātu stila izjūtu, kā arī lieliskajām spējām interpretēt 20.gadsimta mūziku. Par latviešu komponistu solodziesmu un īpaši eksperimentālās lirikas pirmatskaņojumiem Ieva Parša saņēmusi Latviešu mūzikas balvu (2008).

Rihards Millers

Rihards Millers

Grenguārs

Rihards Millers

Kopš 2014. g. Rihards Millers ir Latvijas Nacionālās operas solists, viņa repertuārā – grāfs Almaviva V. A. Mocarta Figaro kāzās, Falke J. Štrausa Sikspārnī, Karlīno G. Doniceti Donā Paskvālē, Džips J. Lūsēna Putnu operā, Marullo Dž. Verdi Rigoleto, Valdis A. Maskata Valentīnā, Pantalone S.Prokofjeva Mīla uz trim apelsīniem, Fiorello Dž. Rosīni Seviljas bārddzinī, Žeronta īpašumu pārvaldnieks Dž. Pučīni Manonā Lesko, Marko Dž. Pučīni Džanni Skiki, Parādība Dž. Verdi Makbetā, Celtnieks Ē. Ešenvalda operā Iemūrētie u.c. Rihards Millers piedalās arī citos muzikālos projektos ārpus Latvijas Nacionālās Operas. Sadarbojoties ar diriģentiem Sigvardu Kļavu, Aigaru Meri, Viesturu Gaili, Jāni Zirni, Ivaru Cinkusu, Andreju Jansonu un Lukas Groen (Igaunija) atskaņo lielas formas darbus un piedalās muzikālos iestudējumos.

Evija Martinsone

Evija Martinsone

Flērdelisa

Evija Martinsone

EVIJA MARTINSONE absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju prof. Anitas Garančas klasē (2004), ieguvusi maģistra grādu operdziedāšanas specialitātē (2006). Paralēli studijām aktīvi piedalījusies Operstudijas "Figaro" iestudējumos. Papildinājusi prasmes meistarklasēs pie Margretas Honigas, Barbru Marklundas-Pētersones, Deila Fundlinga, Ingas Kalnas, Ditas Kalniņas, kā arī mācījusies aktiermeistarību pie Annas Eižvertiņas un Pētera Krilova. Latvijas Nacionālajā operā debitējusi 2005. gadā Galatejas lomā, par to saņemot Teātra balvas nomināciju kategorijā Gada debija. No 2007. gada līdz 2010. gadam bijusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālā pedagoģe. Kopš 2007. gada ir Latvijas Nacionālās operas vadošā soliste. 2007. gadā viņa saņēmusi Paula Saksa balvu. Ieguvusi arī Latvijas Gāzes balvu kā labākā LNO soliste 2011./2012. gada sezonā. Koncertējusi gan Latvijā, gan ārzemēs - Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē, Spānijā, Austrijā, Honkongā u.c.

Krišjānis Norvelis

Krišjānis Norvelis

Klopēns/Bende

Krišjānis Norvelis

Krišjānis Norvelis absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju prof. Gurija Antipova vadībā un ieguvis maģistra grādu pie prof. Anitas Garančas. 1991. gadā kļuvis par Grand prix laureātu Jāzepa Vītola Starptautiskajā vokālistu konkursā. Saņēmis Herberta fon Karajana stipendiju un iespēju stažēties Vīnes Valsts operā 1998./1999. gada sezonā, savukārt 2002. gadā ieguvis Aldara starptautisko gada balvu operai. Kopš 1997. gada Krišjānis Norvelis ir Latvijas Nacionālās operas solists – debitējis Monterones lomā Džuzepes Verdi operā Rigoleto. Viņa plašais lomu klāsts aptver neskaitāmas kolorītas basa partijas, taču īpaši izceļams Leporello (Volfgangs Amadejs Mocarts – Dons Žuans), Dulkamāra (Gaetāno Doniceti – Mīlas dzēriens), Gremins (Pēteris Čaikovskis – Jevgeņijs Oņegins), doktors Bartolo (Džoakīno Rosīni – Seviljas bārddzinis), Banko (Dž. Verdi – Makbets), Mefistofelis (Šarls Guno – Fausts), Dālands (Rihards Vāgners – Klīstošais holandietis). 2018. gadā Krišjānis Norvelis ar panākumiem debitējis titullomā G. Doniceti komiskajā operā Dons Paskvāle. Krišjānis Norvelis pastāvīgi piedalās koncertuzvedumos, galā koncertos, kā arī vokāli simfoniskajoslielas formas darbu atskaņojumos gan Latvijā, gan ārvalstīs. Piedalījies festivālos un iestudējumos Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, Krievijā, Japānā un citviet.

Artjoms Safronovs

Tenors Artjoms Safronovs dzimis Latvijā, kopš 2020. gada ir Latvijas Nacionālās Operas solists. 2009. gadā ar izcilību absolvējis Krievijas Gņesinu Mūzikas akadēmiju, 2012. gadā beidzis P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas aspirantūru, no 2011. gada dziedājis Maskavas akadēmiskajā muzikālajā teātrī.

Daniils Kuzmins

Daniils Kuzmins

Jupiters/Tiesu izpildītājs

Daniils Kuzmins

Daniils Kuzmins nesen ieguvis bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur viņš dziedājis Malatestas lomu operā Dons Paskvāle un Žilfēna lomu Ežēna d’Albēra operā Aizceļošana. Akadēmijas solokoncertā viņš izpildījis Mālera Klejojošā mācekļa dziesmas. 2019. gadā uzstājies festivālā Muzikālais augusts Daugavpilī un Svētās Lūcijas dienas koncertā Rīgā, kā arī bijis solists Mišela Rišāra Delalanda opusa Versaļas strūklakas atskaņojumā Rīgas Senās mūzikas centrā. Viņš ir piedalījies meistarklasēs pie baritona Bendžamina Apla, diriģenta Ekharta Vičika, mecosoprāna Irinas Dolženko un soprāna Renē Flemingas. 2022. gadā piedalījies prestižajā Jauno vokālistu konkursā Operalia.

Kalvis Kalniņš
Kalvis Kalniņš

Kalvis Kalniņš vokālās mācības uzsāka 2009.gadā Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā Krišjāņa Norveļa klasē, ko ar izcilību  beidza 2013.gadā. Šajā apmācības periodā ir bijis vairāku vietējo un starptautisko konkursu laureāts. Turpinājis mācības Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur bakalaura grādu ieguvis Krišjāņa Norveļa klasē, maģistra grādu - Andžellas Gobas klasē. Mācījies Vīnes Mūzikas un Mākslu akadēmijā pie profesora P.Edelmana. Latvijas Nacionālajā operā debitējis kā solists solistu ansamblī G.F.Hendeļa oratorijā “Mesija”. Veiksmīgi debitējis Somijā V.A.Mocarta operā “Figaro Kāzas” Grāfa Almavivas lomā Helsinku Sibeliusa Mūzikas akadēmijas operstudijas iestudējumā. Kalvim Kalniņam izveidojusies spēcīga sadarbība ar vokālo pedagoģi Margaritu Gruzdevu, pie kuras dziedātājs apgūst vokālās iemaņas ar šobrīd.