16. jūlijs 2023, plkst. 20:00
Dzintaru koncertzāles Lielā zāle

Atklāšanas koncerts. Baiba Skride un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris

Jūrmalas festivāla atklāšanas koncertā uzstāsies pasaulslavenā vijolniece Baiba Skride, ērģelniece Diāna Jaunzeme–Portnaja, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Jānis Liepiņš!

Dzintaru koncertzāle 16. jūlijā plkst. 20.00 aicina uz Jūrmalas festivāla atklāšanas koncertu, kurā uzstāsies pasaulslavenā vijolniece Baiba Skride, ērģelniece Diāna Jaunzeme–Portnaja, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Jānis Liepiņš. Krāšņā simfoniskās mūzikas programmā skanēs franču romantiķa Kamila Sensānsa Trešā simfonija (‘‘Ērģeļu’’) un ‘‘Nāves deja’’, Holivudas kinomūzikas spozmes cienīgais Ērika Volfganga Korngolda Vijolkoncerts un dzirkstošā Leonarda Bernsteina uvertīra operetei ‘‘Kandids’’.

Ērika Volfganga Korngolda Vijolkoncerta soliste būs pazīstamā vijolniece Baiba Skride, kuras uzstāšanās Latvijā ir liels notikums un retums. Baibas Skrides dabisko muzikalitāti iemīļojuši daudzi no mūslaiku ievērojamākajiem diriģentiem un orķestriem. Viņa regulāri uzstājas ar tādiem orķestriem kā Berlīnes filharmoniķi, Leipcigas Gewandhaus, Bostonas simfoniskais orķestris, Ņujorkas filharmoniķi, Amsterdamas Concertgebouw, Bavārijas Radio simfoniskais orķestris, Londonas simfoniskais orķestris, Karaliskais Stokholmas filharmoniskais orķestris, Oslo filharmoniskais orķestris un citiem. Viņai ir cieša sadarbība ar izciliem diriģentiem kā Kristofs Ešenbahs, Edvards Gārdners, Suzanna Melki, Andris Nelsons, Janniks Nezē-Segēns, Santu-Matiass Rouvali, Dima Slobodeņuks, Tugans Sohijevs un citiem.

Starp 2022/23 sezonas notikumiem mākslinieces kalendārā minami Šostakoviča Otrā vijoļkoncerta atskaņojums un ieraksts Deutche Grammophone kopā ar Andri Nelsonu un Bostonas simfonisko orķestri, Lielbritānijas pirmatskaņojums Viktorijas Borisovas-Ollas vijoļkoncertam A Portrait of a Lady by Swan Lake ar Kristianu Maselaru un BBC simfonisko orķestri, Gubaiduļinas Offertorium ar NHK simfonisko orķestri.

Jānis Liepiņš ir viens no savas paaudzes daudzsološākajiem un talantīgākajiem diriģentiem, pieprasīts opermūzikas diriģents, kurš regulāri sadarbojas ar izciliem operdziedātājiem. Kopš 2019. gada viņš ir Manheimas Nacionālā operteātra pirmais kapelmeistars. Latvijas Nacionālajā operā viņš diriģējis izrādes “Karmena”, “Izvirtības hronika”, “Sikspārnis”, “Madama Butterfly”, “Klīstošo holandieti”, baletus “Antonija#Silmači”, “Romeo un Džuljeta”. “Raimonda”, “Bajadēra” u. c.

20. gadsimta austriešu komponists Ēriks Volfgangs Korngolds desmit gadu vecumā tika pasludināts par ģēniju, viņu slavēja tā laika izcilākie komponisti, dēvējot Korngoldu par ‘‘jauno Mocartu’’. 20. gadsimta 30. gados viņš emigrēja uz Holivudu, kļūdams par ievērojamu kinomūzikas komponistu. 1938. gadā Korngolds saņēma ‘‘Oskaru’’ par mūziku filmai ‘‘Robina Huda piedzīvojumi’’. Komponists savu Vijolkoncertu veltīja Gustava Mālera atraitnei Almai Mālerei-Verfelei. Romantiskajā skaņdarbā skan Holivudas zelta laikmeta valdzinājums, šarmantas melodijas no kino filmām, tāpēc to mēdz par ‘‘Holivudas koncertu’’.

Kamila Sensānsa muzikālo rokrakstu ietekmēja franču nacionālās tradīcijas,  Baha, Hendeļa un vācu romantiķu mākslas paraugi,  kā arī Lista programmatiskais simfonisms. Trāpīgi Sensānsu raksturojis Romēns Rolāns: “Viņš pārstāv cildeno klasisko garu, mūzikas kultūras augsto ekciklopēdiskumu.’’ Trešo simfoniju Sensānss rakstīja, būdams savas komponista karjeras virsotnē. Skaņdarbā organiski iekļaujas ērģeļu partija, simfonijas mūzikas izceļas ar spilgtu tēlainību, grāciju un spožu instrumentāciju. Savukārt Sensānsa iespaidīgā ‘‘Nāves deja’’ tapusi pēc Anrī Kazalisa dzejoļa, kurā pēc senas franču māņticības apcerēta nāves parādīšanās dejā.

Savukārt Leonarda Bernsteina uvertīra operetei ‘‘Kandids’’ asprātīgi, ar Rosīni cienīgu vēzienu atver muzikālu priekškaru operetes caurcaurēm dzirkstošajai noskaņai.

Piedalās: