Aleksandrs Antoņenko pēdējos desmit gados iekarojis pasaules ievērojamāko operteātru un koncertu skatuves, izdziedot teju 30 tenoru lomas. Jau kopš 2004. gada viņš ir kļuvis par starptautiski atzītāko Latvijas tenoru, kurš ar panākumiem debitējis Berlīnes operās, Drēzdenes Semperoper, Oslo un Stokholmas Karaliskajā operā, Ženēvas, Parīzes, Romas un Minhenes opernamos, Vīnes valsts operā, Londonas Koventgārdena un arī Ņujorkas Metropolitan teātrī. Diriģenta Rikardo Muti vadīta, spoži aizritēja Antoņenko debija Otello lomā prestižajā Zalcburgas festivālā 2008. gadā. Gadu vēlāk viņš ar milzu panākumiem debitēja Metropoles operteātrī Ņujorkā, kurā Antoņenko tagad atgriežas jau regulāri, atveidojot vadošās tenoru lomas.

AINĀRS RUBIĶIS  absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmiju kordiriģēšanas un simfoniskā orķestra diriģēšanas specialitātēs. 2010. gadā viņš guva starptautisku ievērību ar uzvaru 3. Starptautiskajā Gustava Mālera diriģentu konkursā Vīnē. 2011. gadā viņš saņēma Nestlé un Zalcburgas jauno diriģentu festivāla balvu. No 2012. gada līdz 2014. gadam Ainārs Rubiķis bija Novosibirskas valsts operas muzikālais vadītājs. Par Bernstaina "Mesas" iestudējumu saņēmis prestižo "Zelta maskas" balvu kā labākais diriģents. Ar panākumiem sadarbojies ar izciliem kolektīviem – Barselonas Liceu operu, Lielo teātri Maskavā, Jaunā Nacionālā Tokijas teātra, Poznaņas filharmonisko, Hamburgas simfonisko, Liverpūles Karalisko, Heidelbergas, Toronto, Melburnas, Lucernas, Igaunijas simfoniskajiem, Gulbenkian fonda u.c. orķestriem.

Vijolniece Kristīne Balanas ir viena no tām latviešu mūziķēm, kurai vārti uz pasaules skatuvēm ir atvērušies pakāpeniski. Kristīnes vijolspēle skanējusi Berlīnes un Parīzes filharmonijā, Bārbikena centrā Londonā un citās prestižās koncertzālēs. Laikraksts ‘’The Times’’ raksturojis latviešu vijolnieci Kristīni Balanas kā “žilbinoši virtuozu” mūziķi. Kristīne Dzintaru koncertzālē atgriežas ar jau decembrī spoži atskaņoto Mendelszona vijolkoncertu, kurā sakoncentrētas komponista skaņu pasaules raksturīgākās iezīmes – dziesmu lirika, pastorāls skaistums un brīnišķīgs dzidrums. Skaņdarbs, kas dzīvo vijolnieku zelta repertuārā un priecē ar savu burvību.

Mākslas zinātņu doktors, profesors Sergejs Osokins ir viens no šībrīža Latvijas pianisma galvenajiem stūrakmeņiem. Pianists aktīvi koncertē un pasniedz meistarklases Latvijā, Dānijā, Vācijā, Norvēģijā, Polijā, Zviedrijā un Baltkrievijā. Sergejs Osokins ir Latvijas Republikas augstākā apbalvojuma - Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Pianista repertuārā ir visdažādāko stilu un laikmetu skaņdarbi, bet īpaši tuva viņam ir Johana Sebastiāna Baha, Ludviga van Bēthovena, Roberta Šūmaņa, Aleksandra Skrjabina un Alfrēda Šnitkes mūzika. Kritiķu vērtējumā viņa interpretācijas ir neparasti dziļas, krāsainas un izsmalcinātas. Par Johanesa Brāmsa Otrā klavierkoncerta atskaņojumu Sergejs Osokins ieguvis Latvijas Lielo Mūzikas Balvu. Sergejs Osokins ir ne tikai izcils pianists, bet arī ļoti talantīgs pedagogs, kurš ir izskolojis šībrīža veiksmīgākos un pazīstamākos jaunos latviešu pianistus - Elīnu Bērtiņu, Andreju Osokinu, Vestardu Šimkus, Georgiju Osokinu, Aurēliju Šimkus, Katrīnu Gupalo, Artu Arnicāni un Rihardu Plešanovu.

Andrejs Osokins ir pasaules nozīmīgāko starptautisko pianistu konkursu - Artura Rubinšteina konkursa Telavivā, Margaritas Longas un Žaka Tibo konkursa Parīzē, Līdsas konkursa, Karalienes Elizabetes konkursa Briselē un Starptautiskā Pianisma Foruma laureāts. Londonas laikraksta ”The Independent” kritiķu vērtējumā pianistam piemīt “hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta”. Andrejs regulāri uzstājas leģendārās Eiropas koncertzālēs, piemēram, Berlīnes Filharmonijā, Konzerthaus Berlin, Frankfurtes Alte Oper koncertzālē, Milānas La Verdi zālē, Dublinas Nacionālajā koncertzālē Īrijā, Vigmora zālē, Royal Festival Hall, St Martin in the Fields un Kings Place koncertzālēs Londonā, Gasteig koncertzālē Minhenē, La Monnaie koncertzālē Briselē, Opera Comique zālē Parīzē un Birmingemas Simfoniskajā zālē. Sadarbojies ar Beļģijas Nacionālo simfonisko orķestri, Francijas Radio filharmonijas orķestri, orķestri Kremerata Baltica, Mančestras Hallé orķestri, Dublinas Nacionālo simfonisko orķestri un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, diriģentiem - seru Marku Elderu, Vladimiru Fedosejevu, Marinu Alsop, Juriju Simonovu, Bojanu Videnofu, Pablo Mieglo, Andri Pogu, Aināru Rubiķi, Džeimsu Džadsu, kā arī operdīvu Marinu Rebeku. 2018. gadā Andrejam Osokinam piešķirts Asociētā biedra statuss (ARAM) Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā.

Reinis Zariņš ir dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, spožs solists un prasmīgs kamermūziķis un konceptuālu starpmākslu projektu autors. R. Zariņš debitēja kā solists ar orķestri jau desmit gadu vecumā un vēlāk guva godalgas vienpadsmit starptautiskos pianistu konkursos. R. Zariņš ir horeogrāfiskā uzveduma “Gadalaiki” līdzautors, viens no “Trio Palladio” dalībniekiem un trīskārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts (2011, 2013, 2015). Viņš ir piedalījies daudzos prestižos festivālos: Lucernas festivālā, “Kremerata Baltica” festivālā, Bātas, Norfolkas un Jaunskotijas starptautiskajos mūzikas festivālos, “MasterWorks” un “Holland Music Sessions” festivālā. R. Zariņš ir muzicējis pasaules labākajās koncertzālēs – Amsterdamas Concertgebouw, Ņujorkas Kārnegija centra Veila zālē, Londonas Vigmora zālē, Sanktpēterburgas Glazunova zālē, Maskavas Čaikovska zālē.

Vijolnieks Raimonds Ozols ir plaši pazīstams un starptautiski augsti novērtēts vijolnieks un kopš 1995. gada Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmo vijoļu grupas koncertmeistars. Viņa spēles profesionālā kvalitāte tiek vērtēta vienlīdz augstu gan klasiskajos mūzikas, gan populārās mūzikas žanros. R. Ozola vijoles skanējums ir unikāls tā īpaši samtainā skanējuma, perfektā tehniskā izpildījuma un emocionālā dziļuma dēļ, kas neatstāj klausītājus vienaldzīgus. Savā radošajā darbā R. Ozols ir pievērsies simfoniskajai, kamermūzikai un solokarjerai, tostarp arī populārajos žanros, ko mūzikas profesionāļi un kritiķi vērtē kā veiksmīgu 21. gadsimta klasiskās mūzikas interpretāciju, rosinot interesi par klasisko mūziku ļoti plašam klausītāju lokam. Spēlē gan akustisko, gan digitālo vijoli.

Jaunā un talantīgā dziedātāja Laura Teivāne ieguvusi bakalaura grādu akadēmiskajā dziedāšanā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, docentes Zigrīdas Krīgeres klasē. Kopā ar Latvijas Nacionālās operas orķestri, Latvijas Universitātes pūtēju orķestri un Liepājas Simfonisko orķestri Laura koncertējusi Somijā, Lietuvā un daudzviet Latvijā. Viņa piedalījusies Džojas Mammenas (Joy Mammen), Tamāras Novičenko (Tamara Novichenko), Aksela Everaerta (Axel Everaert) un Andreasa Baumana meistarklasēs. L. Teivāne sekmīgi piedalījusies arī vairākos starptautiskos vokālistu konkursos, tostarp 2014. gadā Džanbatistas Vioti (Giovanni Battista Viotti) Vokālistu konkursā Verčelli pilsētā Itālijā Laura, iegūstot Lučāno Pavaroti (Luciano Pavarotti) īpašo balvu. L. Teivāne nominēta “Lielajai mūzikas balvai 2016” kategorijā “Gada jaunais skatuves mākslinieks”.

Aigars Raumanis šobrīd vēl apgūst saksofonista profesiju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (prof. Arta Sīmaņa klasē), bet, neskatoties uz to, jau ir sekmīgi startējis arī vairākos starptautiskos konkursos, tostarp VII Starptautiskajā Stokholmas Mūzikas konkursā  (VII International Stockholm Music Competition), kur ieguva 1. vietu vecākajā kategorijā.