Aleksandrs Antoņenko pēdējos desmit gados iekarojis pasaules ievērojamāko operteātru un koncertu skatuves, izdziedot teju 30 tenoru lomas. Jau kopš 2004. gada viņš ir kļuvis par starptautiski atzītāko Latvijas tenoru, kurš ar panākumiem debitējis Berlīnes operās, Drēzdenes Semperoper, Oslo un Stokholmas Karaliskajā operā, Ženēvas, Parīzes, Romas un Minhenes opernamos, Vīnes valsts operā, Londonas Koventgārdena un arī Ņujorkas Metropolitan teātrī. Diriģenta Rikardo Muti vadīta, spoži aizritēja Antoņenko debija Otello lomā prestižajā Zalcburgas festivālā 2008. gadā. Gadu vēlāk viņš ar milzu panākumiem debitēja Metropoles operteātrī Ņujorkā, kurā Antoņenko tagad atgriežas jau regulāri, atveidojot vadošās tenoru lomas.

AINĀRS RUBIĶIS  absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmiju kordiriģēšanas un simfoniskā orķestra diriģēšanas specialitātēs. 2010. gadā viņš guva starptautisku ievērību ar uzvaru 3. Starptautiskajā Gustava Mālera diriģentu konkursā Vīnē. 2011. gadā viņš saņēma Nestlé un Zalcburgas jauno diriģentu festivāla balvu. No 2012. gada līdz 2014. gadam Ainārs Rubiķis bija Novosibirskas valsts operas muzikālais vadītājs. Par Bernstaina "Mesas" iestudējumu saņēmis prestižo "Zelta maskas" balvu kā labākais diriģents. Ar panākumiem sadarbojies ar izciliem kolektīviem – Barselonas Liceu operu, Lielo teātri Maskavā, Jaunā Nacionālā Tokijas teātra, Poznaņas filharmonisko, Hamburgas simfonisko, Liverpūles Karalisko, Heidelbergas, Toronto, Melburnas, Lucernas, Igaunijas simfoniskajiem, Gulbenkian fonda u.c. orķestriem.

Par “akordeona princesi” kronētā Ksenija Sidorova ar savu meistarību un personības šarmu ir kļuvusi par akordeona vēstnesi pasaulē. 2016. gadā viņa parakstīja ekskluzīvu līgumu ar vienu prestižākajām mūzikas ierakstu izdevniecībām “Deutsche Grammophon”. K. Sidorova izpelnījusies daudz apbalvojumu, tostarp Mūziķu ģildes (Worshipful Company of Musicians) Sudraba medaļu, Meizijas Luisas balvu, turklāt viņa bija pirmā akordeoniste, kura saņēmusi godpilno Mūziķu ģildes Prinča balvu. 2012. gada maijā Ksenija pirmā tikusi pie Brīna Tervela fonda starptautiskās godalgas. Akordeonista ir sadarbojusies ar tādiem komponistiem kā Karls Dženkinss (Karl Jenkins), Hanss Abrahamsens (Hans Abrahamsen), Stefano Džervazoni (Stefano Gervasoni), Nirmali Fena (Nirmali Fenn), Samanta Fernando (Samantha Fernando), Karloss Dukeijs, Elspeta Brūka (Elspeth Brooke) un Patriks Nans (Patrick Nan). Ksenija uzstājusies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, “Sinfonietta Rīga”, sniegusi koncertus Londonas Karaliskajā Svētku zālē, Pērsela zālē (Southbank Centre), Bristoles Kolstona zālē, debitējusi Lucernas festivālā, Bergenas festivālā, Cēsu mākslas festivālā un citos festivālos Apvienotajā Karalistē, Francijā, Šveicē un Itālijā.

Londonā dzīvojošs latviešu koncertpianists Reinis Zariņš ir viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem. Viņš ir dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, spožs solists un prasmīgs kamermūziķis un konceptuālu starpmākslu projektu autors. R. Zariņš debitēja kā solists ar orķestri jau desmit gadu vecumā un vēlāk guva godalgas vienpadsmit starptautiskos pianistu konkursos. R. Zariņš ir horeogrāfiskā uzveduma “Gadalaiki” līdzautors, viens no “Trio Palladio” dalībniekiem un trīskārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts (2011, 2013, 2015). Viņš ir piedalījies daudzos prestižos festivālos: Lucernas festivālā, “Kremerata Baltica” festivālā, Bātas, Norfolkas un Jaunskotijas starptautiskajos mūzikas festivālos, “MasterWorks” un “Holland Music Sessions” festivālā. R. Zariņš ir muzicējis pasaules labākajās koncertzālēs – Amsterdamas Concertgebouw, Ņujorkas Kārnegija centra Veila zālē, Londonas Vigmora zālē, Sanktpēterburgas Glazunova zālē, Maskavas Čaikovska zālē.

Vijolnieks Raimonds Ozols ir plaši pazīstams un starptautiski augsti novērtēts vijolnieks un kopš 1995. gada Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmo vijoļu grupas koncertmeistars. Viņa spēles profesionālā kvalitāte tiek vērtēta vienlīdz augstu gan klasiskajos mūzikas, gan populārās mūzikas žanros. R. Ozola vijoles skanējums ir unikāls tā īpaši samtainā skanējuma, perfektā tehniskā izpildījuma un emocionālā dziļuma dēļ, kas neatstāj klausītājus vienaldzīgus. Savā radošajā darbā R. Ozols ir pievērsies simfoniskajai, kamermūzikai un solokarjerai, tostarp arī populārajos žanros, ko mūzikas profesionāļi un kritiķi vērtē kā veiksmīgu 21. gadsimta klasiskās mūzikas interpretāciju, rosinot interesi par klasisko mūziku ļoti plašam klausītāju lokam. Spēlē gan akustisko, gan digitālo vijoli.

Jaunā un talantīgā dziedātāja Laura Teivāne ieguvusi bakalaura grādu akadēmiskajā dziedāšanā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, docentes Zigrīdas Krīgeres klasē. Kopā ar Latvijas Nacionālās operas orķestri, Latvijas Universitātes pūtēju orķestri un Liepājas Simfonisko orķestri Laura koncertējusi Somijā, Lietuvā un daudzviet Latvijā. Viņa piedalījusies Džojas Mammenas (Joy Mammen), Tamāras Novičenko (Tamara Novichenko), Aksela Everaerta (Axel Everaert) un Andreasa Baumana meistarklasēs. L. Teivāne sekmīgi piedalījusies arī vairākos starptautiskos vokālistu konkursos, tostarp 2014. gadā Džanbatistas Vioti (Giovanni Battista Viotti) Vokālistu konkursā Verčelli pilsētā Itālijā Laura, iegūstot Lučāno Pavaroti (Luciano Pavarotti) īpašo balvu. L. Teivāne nominēta “Lielajai mūzikas balvai 2016” kategorijā “Gada jaunais skatuves mākslinieks”.

Aigars Raumanis šobrīd vēl apgūst saksofonista profesiju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (prof. Arta Sīmaņa klasē), bet, neskatoties uz to, jau ir sekmīgi startējis arī vairākos starptautiskos konkursos, tostarp VII Starptautiskajā Stokholmas Mūzikas konkursā  (VII International Stockholm Music Competition), kur ieguva 1. vietu vecākajā kategorijā.